Start page / Library / Livones.net archive

Latvijas Universitātes bakalaura studiju pēdējo kursu studenti, noklausījušies lekciju kursu par lībiešu kultūras vēsturi, svarīgākās atziņas izlika uz papīra. Katrs pēc savas sapratnes, protams.

Par lībiešiem

Lībieši dzīvoja šaurā joslā ciemos.

Var ļoti daudz teikt par lībiešiem, par to, kas viņus iznīcināja, par mācītājiem, kam lībiešu valoda nebija mīļa, par mēri, kas staigāja pa ceļiem, un, tā kā lībiešiem bija daudz ceļu, tad mēris aiznesa daudz dzīvību.

Par Seteli

Emīls Nestors Setele mēģināja pētīt arī Vidzemes lībiešus, bet par ekspedīcijas rezultātiem bija tik apkaunots (neko neatrada), ka to nekur nepublicēja.

Setele, pētnieks no Somijas, Dānijā sastapa Tompsonu, kurš teica, ka lībiešu valodai ir lauzta intonācija. Setele nolēma braukt pie lībiešiem un pētīt viņus. Savāca daudz materiāla.

Par Šēgrēnu

Plašākais lībiešu pētījums ir Šēgrēna darbs. Šēgrēns bija dzimis nabadzīgā ģimenē, taču savu mūžu beidza kā panākumiem bagāts akadēmiķis.

Šēgrēns nācis no nabadzīgas ģimenes, ar kaimiņu naudu izskolots.

Šengrēns – pirmais pētnieks, kurš aprakstīja lībiešus; pētījumus veicis, pierakstot to, ko redzējis, jo nav pratis lībiešu valodu.

Šēgrēns bija pirmais, kurš veica ekspedīcijas uz līvu apdzīvotajiem ciemiem, taču iesākto darbu nepaspēja pabeigt nāves dēļ.

Par Linnusu

F. Linnus bija pirmais igauņu pētnieks, kurš pētīja lībiešu kultūru un dravniecību.

Linnusi bija vairāki, vesela ģimene gandrīz vai (tēvs, dēls un dēla dēls jau 20. gs. vidū). Galvenokārt gan viņi meklēja cilvēkus, kas prot runāt arī igauniski, kas nebija viegli, tomēr viņiem izdevās pētījumos sakrāt vismaz kādus materiālus.

Linnus brauca pie lībiešiem un dzīvoja kopā ar tiem 7 mēnešus līdz kultūrai.

Par Prinčiem

Kad 19. gs. beigās Mazirbē atvēra jūrskolu, viens no Prinča dēliem bija tās vadītājs.

Par Princi senioru tiek stāstīts, ka viņš bija ļoti stingra rakstura cilvēks, kas jau rīta agrumā paspēja aiziet jūrā un, nākot atpakaļ, pārdomāt, par ko stāstīs, par kādām valodas problēmām. Nevar nemaz noticēt, ka Princis bija neizglītots. Prinča pēcteči arī tagad nes lībiešu karogu.

Par Ervie

Somu mācītājs Ervio pavadījis lībiešu valodas aizgājēju.

Par Loritsu

Oskars Loorits [..] aizrāvās galvenokārt ar folkloras vākšanu, lībiešu nacionālās pašapziņas celšanu, palīdzēja sabiedriskajos darbos, pats rakstīja dzejoļus.

Oskars Loorits savācis 88 mīklas un dažas parunas. Savākto apkopojis grāmatās, vairākos sējumos. Divi no tiem izdoti samērā nesen 2000. gadā. Viņam izveidojušās labas attiecības ar lībiešu tautu.

Par K. un M. Staltēm

Kārlis Stalte ir viens no muzikālās apvienības „Skandinieki” dibinātājiem. Neilgu laiku bijis arī direktors vienā lībiešu apvienībā. Sarakstīja pirmo dzejoļu krājumu.

K. Stalte bija nozīmīgs cilvēks lībiešu 1. korim, jo repertuārs sastāvēja no viņa dzejoļiem un mūzika bija tiem pievienota (Loorits sūtīja arī mūziku).

Margareta Stalte arī ir viena no muzikālās apvienības „Skandinieki” dibinātājām. Izveidoja pirmo lībiešu kori Mazirbē.

Par Polmani

Nika Polmanis piedzima ģimenē, kur bērni vēl prata un lietoja lībiešu valodu. Tas bija ļoti liels izņēmums tajā laikā.

Par Šuvcāni

Marija Šuvcāne darbojās lībiešu biedrībā, kura rūpējas par valodas saglabāšanu, Līvu krasta aizsardzību, lībiešu apzināšanu utt.

Par Lepsti

M. Lepste pētīja lībiešu valodu, kultūru, braucis ekspedīcijā pie lībiešiem, mācīja valodu vairākos lībiešu ciemos.

Par Staltu ģimeni

Dainis Stalts rīko nometnes tiem, kuri mācās lībiešu valodu.

Helmi Stalte ir nozīmīga lībiešu kultūras darbone. Uzstājas gan Latvijā, gan ārpus tās.

Patiesībā uzvārds Stalts ir izteikti saistīts ar mūsdienu cilvēku nojausmi par lībiešiem un viņu kultūru. Lai gan Helmi Stalte tagad sēž Rīgas domē, viņas kā personības un kultūras personas tēls ir saistīts ar folkloras kopu „Skandinieki”, kur darbojas viņas vīrs Dainis Stalts (kurš, tiesa, nav lībietis). Dēls Dāvis gan nav dzirdēts saistībā ar kultūras aktivitātēm.

Jūgī Stalte ļoti aktīvi darbojas dažādu lībiešu projektu vadīšanā. Grupas „Līvlizt” soliste.

Par Ernštreitu

Valts Ernštreits. Lasot viņa rakstu, saprotu, ka daudz darbību ir bezjēdzīgas.