Saskaņā ar statūtiem biedrības mērķis ir lībiešu atbalstīšana, lībiešu kultūras sargāšana, veicināšana, attīstīšana un atbalstīšana, kā arī lībiešu un kaimiņvalstu un kaimiņu tautu kultūras sadarbības un sakaru palielināšana.

Ekskursijas

Jau no paša sākuma ekskursijas biedrības darbībā ir centrālajā vietā. 1998. un 2001. gadā tika organizētas plašas un pamatīgas ekskursijas uz Vidzemes un Kurzemes vēsturiskajiem lībiešu apdzīvotajiem reģioniem. 1999. gada martā notika brauciens uz Staiceles lībiešu muzeja atklāšanu Ziemeļlatvijā, bet 1999. gada augustā – uz tā saucamo Lībiešu jūrmalu Kurzemē. Kopš 1989. gada daudzi biedrības biedri – lībiešu draugi no Somijas un Igaunijas – ir gandrīz vai katru gadu viesojušies Mazirbē lībiešu svētku laikā augusta sākumā. Biedrības gada sapulces no 1998. līdz 2003. gadam ir noturētas Mazirbē tieši lībiešu svētku laikā.

Starp visaktīvākajiem lībiešu svētku apmeklētājiem ir bijušais Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Tīvels (Toomas Tiivel), profesors Tīts Reins Vītso, kā arī aktieris un režisors Sulevs Teparts (Sulev Teppart). Tāpat biedriem organizēti braucieni uz lībiešiem veltītiem pasākumiem Rīgā, Tallinā un Tartu. Par grupu vadītājiem šajās ekskursijās un braucienos ir strādājuši Juha Kērieinens, Tapio Mekeleinens un Jāks Prozess, bet par gidiem – Renāte Blumberga, Valts Ernštreits un Tīts Reins Vītso.

Lekcijas un semināri

Kā Somijā, tā Igaunijā galvenais uzsvars biedrības darbā ir bijusi dažādu semināru un lekciju organizēšana. 1999. gada pavasarī biedrības priekšsēdētāja vietnieks profesors Mauno Koski Somu valodas biedrības gada sapulcē nolasīja lekciju par lībiešu valodu. Pirmais lībiešiem veltītais seminārs, ko biedrība organizēja, notika Helsinkos, Baltijas bibliotēkas telpās, 2001. gada 28. aprīlī. Seminārā uzstājās profesori M. Koski, K. Pajusalu un Sepo Suhonens (Seppo Suhonen), kā arī pētniece R. Blumberga. 2003. gada 18. decembrī Tallinā pasākumā, kas tika organizēts kopā ar Igaunijas Radu tautu klubu, lekciju par lībiešu un vepsu Ziemassvētku paražām nolasīja pētniece Kristi Salve (Kristi Salve).

Biedrības otrais lībiešu seminārs tika organizēts kopā ar Tartu universitāti un universitātes Dienvidigaunijas centru 2004. gada 20. martā Tartu. Seminārā, kas bija veltīts lībiešu valodas un kultūras jautājumiem, uzstājās profesori M. Koski un T. R. Vītso, kā arī pētnieki R. Blumberga, V. Ernštreits un Tūli Tuiska (Tuuli Tuisk). Tajā pašā dienā Tartu bija noorganizēts arī Valta Ernštreita dzejas vakars.

Biedrības trešais seminārs atkal tika organizēts kopā ar Tartu universitāti un tās Dienvidigaunijas centru. Tas notika 2005. gada naijā Tartu un bija veltīts lībiešu literārās valodas jautājumiem. Semināra darbā aktīvi piedalījās daudzi lībiešu valodas speciālisti no Latvijas, Somijas un Igaunijas. Starp viņiem nosaucami V. Ernštreits, T. Karma, K. Pajusalu, S. Suhonens, Juha Lasi Tasts (Juha-Lassi Tast), T. Tuiska un T. R. Vītso.

R. Blumberga 2005. gada 8. novembrī Helsinkos un 2005. gada 16. novembrī Tallinā nolasīja lekciju „Lībieši un etniskā identitāte”. Helsinku lekcija bija daļa no plašāka lekciju cikla „Vārds Baltijas jūras somiem”.

Koncerti un dzejas vakari

Mūzika un dzeja ir daļa no dzīvās lībiešu kultūras. Biedrība gandrīz katru gadu ir organizējusi koncertus un dzejas vakarus. Biedrības valdes locekļi gadiem ilgi ir bijuši Igaunijas radu tautu dienu orgkomitejā, un gandrīz katru gadu vismaz viena lībiešu mūzikas grupa ir uzstājusies šajos pasākumos dažādās Igaunijas vietās.

Helsinkos lībiešu dzejas un mūzikas vakars notika 1998. gada 18. oktobrī. Ar lībiešu tautasdziesmām un dziesmām ar lībiešu dzejnieku vārdiem uzstājās grupa „Vīm” un Valdis Muktupāvels. Šajā pašā pasākumā somiem tika demonstrēta dzejas izlase „Ma akūb sīnda vizzõ, tūrska!”, kas uzskatāma par patiešām izcilu lībiešu kultūras sasniegumu. Savus un citu lībiešu dzejoļus lībiski lasīja dzejnieki Baiba Damberga un Valts Ernštreits. Pasākumā lielai somu auditorijai tika stādīta priekšā arī Lībiešu draugu biedrība un tās mērķi un darbības veidi. Vakars bija plaši apmeklēts.

2000. gada 11. maijā Tartu kopā ar universitātes Somugru pulciņu bija noorganizēts lībiešu dzejas vakars. Ar dzejām un dziesmām lībiski un igauniski uzstājās Ulla Ernštreite un Julgi Stalte. Uz ģitāras viņas pavadīja Jāns Sēts (Jaan Sööt). Apmeklētājiem bija sagatavota pasākuma programma ar Valli Heldes (Valli Helde) lībiešu dzejas atdzejojumiem igauņu valodā.

2001. gada 28. aprīlī arī Tallinā notika lībiešu dzejas un mūzikas vakars. Programmā bija filmas par lībiešiem, dzeja un mūzika. Uzstājās U. Ernštreite, V. Ernštreits un J. Stalte. Arī šis Tallinas pasākums bija ļoti plaši apmeklēts.

2002. gadā Helsinkos no 26. līdz 28. septembrim notika jaunajai Baltijas jūras somu dzejai veltīts pasākums „heimo@runot”, kas guva plašu ievērību. Tam bija divas daļas – seminārs un dzejas vakars. Lībiešu draugu biedrība bija viens no tā organizētājiem. Valdes loceklis T. Mekeleinens piedalījās pasākuma plānošanā un praktiskajos organizēšanas darbos, bet biedrības priekšsēdētājs T. R. Vītso uzstājās seminārā. Lībiešu dzejniekus pārstāvēja V. Ernštreits. Dzejnieku, kuri piedalījās pasākumā, darbu atdzejojumi somu valodā tika publicēti krājumā „Sano, tuuli”. Krājums tika prezentēts un pārdots arī Somijas lielākajā ikgadējā Igaunijas kultūrai veltītajā pasākumā Mārtiņu gadatirgū Helsinkos, divās lielākajās Somijas grāmatu izstādēs Helsinkos un Turku, kā arī Igaunijas radu tautu dienās.

2004. gada 20. martā Tartu, Dienvidigaunijas centrā, notika dzejas vakars, kurā V. Ernštreits lasīja dzejoļus latviešu, lībiešu un igauņu valodā. Neilgi pirms tam Latvijā bija iznācis Ernštreita pirmais dzejoļu krājums „Inter/Ration”.

Izstādes

Talsu fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiju izstāde „Lībiešu zeme” no 1998. līdz 1999. gadam tika izstādīta vairākās Somijas vietās. 2000. gada vasarā tā bija aplūkojama Tartu universitātes bibliotēkā, kur tika demonstrēta starptautiskā somugristikas kongresa dalībniekiem.

Baibas Dambergas māksla pēdējo desmit gadu laikā ir rādīta vairākas reizes dažādās Somijas vietās. Lībiešu draugu biedrība ir palīdzējusi izstāžu organizēšanā Hivinkē (Hyvinkää) 2002. gadā un Pori (Pori) 2003. gadā, bet pilnībā biedrība organizēja Dambergas darbu izstādi Helsinkos 2003. gadā. 2003.-2005. gadā viņas mazās grafikas ir pārdotas Helsinkos, Mārtiņu gadatirgū. Lai popularizētu biedrību un iegūtu līdzekļus, biedrība katru gadu piedalās šajā pasākumā un pārdot izdevumus u. c., kas saistīti ar lībiešu kultūru.

Lībiešu karoga diena Igaunijā

1998. gada 18. novembrī Lībiešu karoga diena tika atzīmēta Tallinā, restorānā „Kloostri Ait”, kurā ilgus gadus notika dažādi ar somugru tautu kultūru saistīti pasākumi. Programmā bija filmas „Mani lībieši” demonstrācija, lībiešu dzejas izlases „Ma akūb sīnda vizzõ, tūrska!” prezentācija, kā arī U. Ernštreites un J. Staltes uzstāšanās ar lībiešu dziesmām un dzejoļiem. Mūsu biedrības valdes loceklis Andress Heinapū stāstīja par tā saucamā lībiešu kara notikumiem un iemesliem.

Lībiešu karoga diena Igaunijā novembra vidū atzīmēta arī 2000. un 2002. gadā, kad Tartu bija organizēts koncerts. Pēdējo reizi Tallinā Lībiešu karoga diena atzīmēta 2005. gada 16. novembrī, kad notika Lībiešu draugu biedrības gada sapulce un R. Blumbergas lekcija par lībiešu identitāti.

Lībiešu valodas kursi

1999. un 2000. gadā mūsu biedrība Helsinkos organizēja lībiešu valodas pirmā un otrā līmeņa kursus. Neklātienes (ar vairākām nodarbībām nedēļas nogalēs) kursu pasniedzējs bija Valts Ernštreits. Pateicoties Tartu universitātei, Tartu lībiešu valoda ir mācīta un to ir mācījušies gandrīz regulāri. Par mācību darbu ir rūpējušies V. Ernštreits un mūsu biedrības priekšsēdētājs profesors T. R. Vītso.

Valts Ernštreits vada lībiešu valodas nodarbību Tuglas-seura bibliotēkā Helsinkos.

Informatīvie biļeteni

Sākot no 1998. gada, Lībiešu draugu biedrība ik gadu saviem biedriem sagatavo vienu vai divus informatīvos biļetenus. Ar kopējamo mašīnu pavairotajos biļetenos tiek stāstīts par biedrības pašas darbu un svarīgākajiem citu organizētajiem lībiešu pasākumiem Latvijā, Somijā un Igaunijā.

Biļetenā ir publicēti arī citi interesanti materiāli, piemēram, igauņu pētnieka Tīta Sāres (Tiit Saare) raksts „Par lībiešu karogu un tā rašanos” (1999. gada Nr. 1.), lībiešu izcelsmes Latvijas parlamenta deputāta Ilmāra Geiges raksts „Programma „Lībieši Latvijā”. Manas domas” (1999. gada Nr. 2./3.), pētnieces Renātes Blumbergas raksts lībiešu valodā „Oskars Loritss un lībieši” (2000. gads).

„Lībiešu karš”

1999. gadā Latvijā radās publisks satraukums par plānu pārtraukt Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Līvõd rānda” darbību. Šajā sakarā Lībiešu draugu biedrība kopā ar Lībiešu kultūras centru nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas prezidentam, premjerministram un parlamenta priekšsēdētājam. Gan šī vēstule, gan prezidenta Gunta Ulmaņa, ministra Anatolija Gorbunova un parlamenta komisijas vadītāja A. Slaktera uz vēstuli sniegtās atbildes tika publicētas biedrības informatīvajā biļetenā 1999. gada 1. numurā.

Lībiešu kultūras centra organizētajā piketā aicināja izveidot valsts mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”. Rīga, 1998. gads.

Pret „Līvõd rānda” slēgšanu Rīgā tika organizēts mītiņš – preses konference, kā arī publicēti vairāki raksti Latvijas, Somijas un Igaunijas presē. Mūsu biedrības biedri aktīvi piedalījās šajos tā saucamā lībiešu kara notikumos. Mēs arī aktīvi atbalstījām ieceri izveidot valsts programmu „Lībieši Latvijā” un nodibināt Latvijas valsts finansētu Lībiešu institūtu. Programma tika uzrakstīta un apstiprināta Ministru kabinetā, tā darbojas, bet Lībiešu institūts joprojām nav nodibināts.

Sadarbība ar lībiešiem

Jau no paša sākuma biedrība ir cieši sadarbojusies ar Lībiešu kultūras centru. Kultūras centrs, piemēram, biedrībai ir dāvinājis grāmatas, kartes un avīzes pārdošanai dažādos pasākumos. Kultūras centra biedri R. Blumberga, B. Damberga un V. Ernštreits atkārtoti ir palīdzējuši biedrībai un vairākkārt uzstājušies tās organizētajos pasākumos.

Kad vēl darbojās „Līvõd rānda”, biedrībai ar to bija cieši kontakti. Julgi Stalte ir vairākārt uzstājusies biedrības organizētajos pasākumos Somijā un Igaunijā. Biedrības valdes locekļi Saulvedis Cimermanis, Tenu Karma un Tīts Reins Vītso bija lūgti piedalīties lībiešu organizāciju kopējā apspriedē Rīgā 1999. gada 30. oktobrī. Kā 2000. gadā Helsinkos, tā arī 2005. gadā Tallinā pasaules somugru tautu kongresa laikā bijušas tikšanās ar lībiešiem, kuri tajos piedalījās. Piemēram, ar Līvu savienības oficiālajiem pārstāvjiem, ar kuriem cita starpā runāts par Lībiešu tautas namu.

Atbalsts

Lībiešu draugu biedrība 1999. gadā ar 1000 Somijas markām atbalstīja lībiešu valodas nometni, kas no 26.-30. jūlijam notika pie Paulīnes Kļaviņas Vaides Ozolniekos. Priekšsēdētājs T. R. Vītso palīdzēja realizēt Igauņu valodas institūta lībiešu valodas ierakstu digitalizēšanas projektu.

Nozīmīgu atbalstu biedrība ir sniegusi lībiešu vecākās paaudzes pārstāvjiem. Naudas pabalsts izsniegts tiem gados vecajiem lībiešiem, kuri ir pēdējie lībiešu valodas runātāji vai arī citādi nozīmīgi lībiskuma glabātāji. Pirmās „Ziemassvētku naudas” tika piešķirtas 1999. gadā trim sirmgalvjiem. Pēc tam naudas pabalsts tiek piešķirts gandrīz katru gadu vai nu augustā, vai decembrī.

Grāmatu projekti

Pēdējo trīs gadu laikā biedrība galvenokārt ir koncentrējusies uz lielas un plašas grāmatas „Lībieši” sagatavošanas darbiem. Sākotnēji bija iecere grāmatu izdot tikai somu valodā, taču saskaņā ar jaunākajiem plāniem vismaz daļa grāmatas materiālu iznāks arī igauņu valodā. Grāmatas „Lībieši” autoru loks sastāv no labākajiem lībiešu valodas, kultūras un lībiešu pagātnes dažādu valstu pētniekiem. Plānots, ka grāmatas somu valodas versija varētu iznākt 2007. gadā, bet izdevums igauņu valodā – varbūt 2008. gadā.