Rita Lele (1957) nākusi no Vaides lībiešu Hausmaņu dzimtas, dzimusi Kolkā, pastāvīgi dzīvo un strādā Mazirbē.

Pēc Kolkas skolas beigšanas mācījusies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dzintara un metāla apstrādes nodaļā (1972-78). Īsto aicinājumu Rita Lele atradusi glezniecībā, kuru sākotnēji izkopa pati, Latvijas Mākslas akadēmijas diplomu un bakalaura grādu iegūstot 1993. gadā. Izteiksmes veidu māksliniece atradusi ilgstošu meklējumu rezultātā – no saspringtiem, smagnējos toņos risinātiem eļļas darbiem 80. gados līdz harmonizētām, atmosfēras caurstrāvotām kompozīcijām 90. gadu sākumā.

Rita Lele galvenokārt strādā ainavas žanrā, rosinot skatītāju meditatīvā vērojumā apjaust dabas, cilvēka un visuma vienotību. Viņas pieeja glezniecības procesam sakņojas austrumu filozofijas izpratnē – lai panāktu darba enerģētisko piesātinātību, nepieciešama īpaša koncentrēšanās, noteikts ritms. Ainavās dominē savdabīgi lībiešu krasta motīvi („Lībiešu krasts”1992, „Smilgas Kolkā” 1994). Māksliniece pievērsusies arī klusajai dabai, portretam, figūrai („Anna” 1998). R. Lelei raksturīga pietāte pret zīmējumu, smalks, vibrējošs triepiens, pārsvarā atturīgs kolorīts. Svarīga iezīme ir kompozīcijas vai dažu detaļu turpinājums uz rāmja, koka dabiskajai faktūrai un profilējumam kļūstot par organisku kompozīcijas sastāvdaļu, radot ireālu vairākplānu iespaidu. Reālistisko dabas tēlojumu bieži papildina simboli, zīmes („Mazirbe” 1998).

Izstādēs Rita Lele piedalās kopš 1994. gada, viņa ir visu izstāžu „Līvõd kuņšt” dalībniece. Personālizstādes bijušas Kolkā (1984), Rīgā (1995, 1999), Mazirbē (2002). Kopā ar S. Lamsteru, B. Dambergu un L. Ozoliņu piedalījusies lībiešu mākslinieku grupas izstādēs „Krasta valoda” (2000) un „Sāls” (2001) Rīgā.