2004. gada 16. aprīlī 17.00 Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā atklāja muzeja fondu un mūsdienu izcilākās lībiešu tradīciju un valodas zinātājas Paulīnes Kļaviņas dāvināto etnogrāfisko un sadzīves priekšmetu ekspozīciju.

Šo mūža garumā krāto kolekciju Paulīne Kļaviņa neilgi pirms nāves novēlēja muzejam. Ekspozīcijas atklāšanā Paulīnes Kļaviņas devumu lībiešu kultūrā izvērtēja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, vēstures zinātņu doktores Renāte Blumberga un Irisa Priedīte, filologi Zoja Sīle un Tenu Karma u.c.

Ekspozīcija tika iekārtota 16. aprīlī, kad lībiešu sētā notika tradicionālā – nu jau piektā – Lībiešu kultūras centra rīkotā talkā. Šoreiz tā bija organizēta, atzīmējot centra 10 darba gadus. Talkā piedalījās arī starptautiskās Lībiešu draugu biedrības Latvijas pārstāvji.

1994. gadā lībiešu izcelsmes kultūras darbinieku dibinātā Lībiešu kultūras centra idejas autors un pirmais vadītājs ir Baltijas jūras somugru valodu filologs Valts Ernštreits, bet kopš 1997. gada to vada žurnāliste Gundega Blumberga. Desmit gados paveiktais daudzkārt ievadāms ar vārdiem – pirmo reizi lībiešu kultūras vēsturē.

Nozīmīgākais no tā: izveidota ceļojoša lībiešu mākslas izstāde, kurā bija apskatāmi 40 autoru darbi, un sagatavots buklets par lībiešu māksla; izdots kultūras žurnāls „Ỗvā” lībiešu valodā; Rīgā sarīkotas lībiešu kultūras dienas, noorganizēta lībiešu valodas apguves nometne Vaidē, sagatavota un izdota lībiešu dzejas izlase „Es viltīgāks par tevi, menca!” un lībiešu-latviešu, latviešu-lībiešu vārdnīca, kā arī publikāciju kopa žurnālā „Karogs”; sadarbībā ar Staiceles pilsētas pašvaldību izveidots Salacas novada lībiešu kultūras un informācijas centrs „Pivālind”. Pēc Lībiešu kultūras centra ierosmes sākās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” izstrāde, kā arī 1998. gadā tika nodibināta starptautiskā Lībiešu draugu biedrība, kuras sēdeklis ir Helsinkos.