1988. gada 26. novembrī Rīgā, Jaunielas kinonamā, tika dibināta Lībiešu kultūras biedrībā (Līvõd kultūr īt), un tikai 1993. gada februārī organizācija atguva sākotnējo nosaukumu – Līvu savienība. Dibināšanas sapulcē piedalījās pusotra simta cilvēku. Par valdes vecāko ievēlēja Ievu Neilandi. Tika izveidotas trīs sekcijas: valodas, kultūras un vēstures un novadpētniecības. Savienības biedru pirmajā sarakstā bija 142 lībieši un interesenti.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija izveidot reģionālās grupas. Ventspils grupu noorganizēja 1989. gada 18. februārī, Kolkas – 1989. gada 18. jūlijā, Mazirbē – 1993. gada 20. februārī. Tajā pašā gadā tika izveidota arī Rīgas grupa, grupa darbojas arī Dundagā, bet 2005. gadā nodibināja Līvu savienības grupu Staicelē.

Kopš 1989. gada Līvu savienība katru gadu augusta pirmajā sestdienā Mazirbē rīko Lībiešu svētkus. Pirmajos svētkos ar zinātnisku konferenci tika atzīmēta Lībiešu tautas nama 50 gadu jubileja, bet jūrmalā atklāja Teņa Graša sen. veidoto piemiņas zīmi – ozolkoka liellaivas karkasu. Katru gadu svētkos piedalās daudz ārzemju viesu. 1998. gadā, kad Lībiešu svētkus apmeklēja Latvijas prezidents Guntis Ulmanis un Somijas prezidents Marti Ahtisāri, pie tautas nama uzstādīja tēlnieka Ģirta Burvja veidotu koka stabu ar uzrakstu par šo tikšanos. 18. novembrī Līvu savienība Mazirbē rīko vēl vienu pasākumu – lībiešu karoga svētkus.

2000. gada 1. janvārī Līvu savienība savā īpašumā atguva Lībiešu tautas namu, un visu laiku sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu turpinās tā remonts un labiekārtošana. Nama atgūšanā un līdzekļu piesaistē lielu ieguldījumu devuši Līvu savienības biedri Ilmārs Geige, Dainis Stalts un Helmī Stalte, kas aktīvi darbojas politikā. Viņi ir pārstāvējuši lībiešu gan Saeimā, gan pašvaldībās.

Viens no pirmajiem uzdevumiem, ko Līvu savienība izvirzīja jau 1989. gadā, bija lībiešu valodas mācīšana. Ar Izglītības ministrijas un Rīgas pašvaldības atbalstu Rīgā lībiešu valoda tika mācīta no 1989. līdz 1995. gadam (pasniedzēji Kersti Boiko, Valda Šuvcāne, Tenu Karma), bet kopš 1995. gada – Kolkas lībiešiem (pasniedzēja Zoja Sīle). 2005. gadā par valodas pasniedzēju sāka strādāt Ērika Krautmane.

Kopš 1996. gada Līvu savienības valdes priekšsēdētājs ir Aldis Ermanbriks. 2010. gada jūnijā par Līvu Savienības vecāko ievēlēts Līvu Fonda vadītājs Dāvis Stalts.